Kad mēs skatāmies viens otra acīs, apstājas laiks. Esam tikai Es un Tu, visa apkārtējā pasaule it kā pārstāj eksistēt. Es domāju, ka tas pāries. Es domāju,ka tas ir tik uz kādu laiku. Taču kļūdījos. Joprojām, joprojām es tā jūtos un tas nepāriet. Es "pazūdu" Tavā skatienā un Tavā apskāvienā es atgriežos mājās. Mājās, kurās ir miers, aizsardzība un absolūta pieņemšana. Man Tevis ļoti, ļoti, ļooooti pietrūkst, kad neesam kopā. Nekad nebūtu iedomājusies, ka es kādreiz tā sajutīšos.....
.jpg)
