Vienmēr, kad izturamies noraidoši vai otrs cilvēks pret mums izturas šādi, tas liecina par senu sāpi, kuru mēs nekādā gadījumā nevēlamies pārciest no jauna. Sliktākais šajā situācijā ir tas, ka šāda izturēšanās ne vienmēr spēj pasargāt mūs no sāpēm, bet neizbēgami attālina labās lietas.
Pienācis laiks iepazīt sāpi, ko slēpj noraidoša izturēšanās, drosmīgi paraudzīties tai sejā un atmaskot tās iluzoro dabu. Papūlies šodien noskaidrot, kur tu vai citi cilvēki nostājušies aizsardzības pozīcijās. Tikko saskaries ar šādu uzvedību, zini, ka tā saistīta ar nepieciešamību un sāpēm. Tikko mēģināsi apzināt, kā īsti trūkst šiem cilvēkiem, un tikko izpratīsi viņu vajadzības, pamanīsi, ka viņi ir gatavi pamest savas aizsardzības pozīcijas un satuvināties ar tevi.
Ieskaties sevī, iepazīsti izjūtu, kuru līdz šim uzskatīji par apslēptu. Radi skaidrību par situācijām, kad esi spiest bēgt vai uzbrukt – tās ir divas iecienītākās noraidošas uzvedības formas. Saņem visu savu drosmi un esi gatavs izjust šīs emocijas līdz pēdējam pilienam. Esi apņēmīgs, lai tās pārciestu un izturētu. Nevienas jūtas nav lielākas par tevi pašu. Cieši apņemies tik ilgi izturēt šo izjūtu, līdz tā pagaist. Tad noskaņojies uz nākamo izjūtu, kas paslēpusies zem pirmās, un turpini, līdz esi sasniedzis miera ostu. Pēc tam vairs nebūs nepieciešamības pastāvīgi valkāt aizsargājošās bruņas. Tu ievērosi, ka agrāk aizsardzībai tērētā enerģija piepilda tevi, turklāt tā plūst no tavām patiesajām izjūtām. Tas atgriezīs tevi atpakaļ dzīvē, un tu atkal spēsi patiesi just.
.jpg)
