Ja uzskatām, ka situācijā mums ir jāupurējas, mēs to darām tāpēc, ka jūtamies nevērtīgi. Mēs nejūtamies pietiekami labi, jūtamies nepiederīgi situācijai, tāpēc uzskatām par savu pienākumu padoties un noteikti kaut ko izdarīt cita cilvēka dēļ. Svētīšana ir upurēšanās pretišķība, jo tā nozīmē: "Man ir daudz spēka". Svētīšana nozīmē arī: "Šai situācijā man ir, ko dot, un mana gatavība dot labos situāciju. Man nav jāupurējas. Es spēju otram cilvēkam darīt labu." Svētīšana ir tava vēlme vērst visas lietas uz labu, par labu cilvēkam un par labu situācijai.
Ja tu savu spēku, mīlestību un vislabākās vēlmes izmanto, lai visas lietas noritētu labi, tu pamatos maini pašu situāciju, kad domā, ka nespēsi pārvarēt domu par padošanos.
Izdari šodien otram cilvēkam labu, īpaši situācijā, kad tev ir kārdinājums tiesāt otru. Izvairies no tiesāšanas, atbrīvojies no mēģinājumiem iztēloties sevi upura lomā un svētī visus, ar kuriem vien sastopies.
.jpg)
