Es un Tu I


Miers, bezgalīgs miers...., sirsnība un maigums. Tā es jūtos Tavā tuvumā. Nav kaisle un ierastā spriedze ķermeņa saules pinuma apvidū, nav rozā briļļu un reibums, kas liek pārtraukt jebkuru ikdienišķu darbību, kad domāju pat Tevi. Es ļauju notikt tam, kas notiek, brīvi un bez kādām gaidām par to, kā kam ir jābūt. Vienlaikus ar patiesu interesi, kas sekos :) Es zinu, ka iespējams ir viss. Gan lidot augstu debesīs, gan krist dziļā bezdibenī, kur saule reti iespīd, ja vispār parādās. Lai vai kā, kaut kas īpaši maģisks ir manī sajūtams esot Tavā tuvumā, esot Tev vienkārši blakus, vai vienkārši skatoties uz Tevi, vai dzirdot Tavu balsi. Vai tā ir mīlestība?? Vai tāda ir mīlestība?? Hmmm... Kādēļ man ir svarīgi aprakstīt un saprast šīs sajūtas?

**********************************************************************************

Mīlēt atklāti

Mīlestībai vajadzētu būt daudz redzamākai cilvēkiem. Cilvēkiem jāzin, ka mīlestība ir – tā notiek. Maziem bērniem jāzin, kas ir mīlestība. Viņiem ir jāredz cilvēkus, kuri viens par otru rūpējas.

Bet doma par to, ka var publiski strīdēties un nevar publiski mīlēt, ir ļoti sena, ļoti, ļoti sena. Strīdēties ir pieņemami. Tu vari pat nogalināt, tas ir atļauts. Kad divi cilvēki strīdās, tiem apkārt savācas pūlis, lai redzētu, kas notiek, un visi ir ļoti ieinteresēti! Tieši tāpēc cilvēki turpina lasīt detektīvromānus, skatīties vardarbīgas filmas un sajūsmināties par asiņainiem skatiem. Slepkavības ir atļautas, bet – ne mīlestība.
Ja tu mīli, esot cilvēkos, tas skaitās nepiedienīgi. Tas ir absurdi – nepiedienīga mīlestība, bet vardarbība nav nepiedienīga? Mīlnieki nedrīkst būt mīloši cilvēkos, bet ģenerāļi drīkst publiski dižoties ar saviem ordeņiem? Viņi ir slepkavas, un medaļas viņiem ir piešķirtas par slepkavībām! Šīs medaļas parāda to, cik cilvēkus viņi ir nogalinājuši, cik dzīves salauzuši. Vai tas nav nepiedienīgi?

Tam būtu jāskaitās nepiedienīgi. Nedrīkst atļaut strīdēties publiski. Tas ir nepiedienīgi, vardarbība ir nepiedienīga. Kā mīlestība var būt nepiedienīga? Taču tāda tā skaitās. Mīlot, tev nāksies slēpties tumsā. Tev nāksies mīlēties tā, lai par to neviens neuzzinātu. Tev nāksies to darīt klusiņām, zaglīgi…. tā, lai tu nevarētu to izbaudīt. Cilvēki neapzinās, kas tas ir – mīlestība. Un bērniem nav iespēju uzzināt, kas tā ir patiesībā.

Labākā pasaulē, kurā būs vairāk sapratnes, mīlestība būs it visur. Bērni redzēs, kā tas ir – patiesi rūpēties par otru. Bērni redzēs, kadu prieku dod rūpēšanās par otru cilvēku. Mīlestībai ir jābūt vispārpieņemtai, vardarbībai jābūt nosodāmai. Mīlestībai jābūt pieejamai. Un diviem cilvēkiem, kuri mīl viens otru, nav jāslēpjas un jābaidās par to, ka kāds uzzinās, ka viņi mīlējas. Viņiem jāsmejas un jāgavilē skaļi no prieka, lai visa pasaule zinātu, ka kāds kādu mīl. Mīlestībai jābūt dāvanai. tai jābūt dievišķai un svētai.
Ošo

Komentāri (0)  |  2018-03-08 23:12  |  Skatīts: 5976x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ